pirmdiena, 2020. gada 6. jūlijs

Meklēju vārdu "piņģerots"

latvieshu žargonu vardnica

mačalka sūklis (mazgāšanas piederums); skat.: švamme 
māga 
kuņģis
mahinēt plānot (parasti kaut ko nelegālu) 
maigoties 
mīlināties
maiss skat.: kā maisā
maisīt gaisu kūdīt; iejaukties
maita nepatīkams, slikts cilvēks, piem.: ak tu maita!
maizi neprasīt neapgrūtināt; nelūgties
mājā skat.: viss nav mājā
mājas draugs biežs ciemiņš; mīļākais
mākonī skurbumā
maks skat.: pilns kā maks; dabūt pa maku; iedot pa maku
maktīgi vareni; krietni
maktīgs varens; liels
maķene māte
maķenīt mazliet
mālēt 1. krāsot; skat.: pervēt; 2. sist, piem.: mālēt pa ģīmi 
mālēties
 1. likties; šķist, piem.: ja tu redzi spokus, tad tev malējas; 2. kopt skaistumu krāsojot seju; skat.: smiņķēties
mālēt velnu uz sienas
 pārspīlēt; stāstīt muļķības
mamma
 izplūdusi sieviete, piem.: baigā mamma
mamma mia! 
sajūsmas vai pārsteiguma izsauciens
mamzele 
švītīga meitene 
manšafte 
vienība; sporta komanda
manšete 
aproce
mantelis 
mētelis
mape
 ģeogrāfiska karte 
marožēnijs 
saldējums
marš!
 prom!
marš-marš! 
sāc ko darīt! ātrāk!
matene 
matemātika (priekšmets skolā)
mātīte 
nikna sieviete
maukt 
sist; skat.: krāmēt
mazā mājiņa 
ateja
mazs gariņš 
mazvērtīgs darbinieks vai ierēdnis
medālis 
medaļa; ordenis
mēdīties ar velnu 
vemt; skat.: koļķēt; pūst pa bortu 
meiselis 
kalts (dzelzim vai akmenim)
meitu māja 
bordelis; skat.: prieku nams
mēli izkāris 
1. piekusis; 2. izslāpis; negribējies 
melnā bērta 
cietumnieku transporta mašīna 
melnais [mellais]
 1. depresija; 2. nēģeris; 3. dienvideiropietis, piem.: itālis, grieķis
melnās neļķes homoseksuāli vīrieši; skat.: mīkstais; pederasts
melnā sotņa
 soda ekspedīcija (cara laikos) 
melns un maziņš 
nenozīmīga, neuzkrītoša, pazemīga persona 
memļaks 
zaķapastala 
mendelis 
mānija; dullums 
mēnesnīca 
l. pašbrūvēts degvīns; 2. pliks pauris;skat.: pļeška
menzūra 
divkauja ar rapieriem; skat.: sist menzūru 
mēriņš 
šņabja glāzīte 
mērkaķa ātrumā 
ļoti ātri; zibenīgi 
mērkaķa ātrums 
liels ātrums 
mērkaķa tauki 
balts speķis
mērkaķis 
nepatīkama persona
mese 
nekārtība; netīrība
mesers 
nazis; skat.: piskars
mēsli 
nelaba situācija; skat.: truba; sataisīt mēslus; savārīt mēslus
mest 
1. dzert; skat.: ieņemt uz krūti 2. sist 
mest ņurku 
nirt
mest ogu 
dzert šņabi; skat.: iemest ogu
mest pa lampu 
dzert; žūpot
mest stariņus 
mest acis; piegriezt uzmanību; koķetēt 
metamais 
vīrieša orgāns 
mētāties 
klaiņot
meža brālis
 1. partizāns; 2. bēglis,kas slēpjas mežā 
mežmalas nopūtas 
kandža; skat.: krūmu vaimanas 
mežonis 
1. neizglītota persona; 2. skaļš, neuzvedīgs cilvēks
mice cepure
mič-mačs 
maisījums; skat.: miš-maš
miets skat.: kā mietu norijis
miglā 
lielā neziņa
miglains iereibis
miglu bildes 
kino izrāde; projektētas gaismas bildes
mika 1. dzīves vieta; 2. vīrs; skat.: labais mika
mīkstais homoseksuāls vīrietis; skat.: pufters; melnās neļķes
mīksts kā pūpēdis 
gļēvs; bez rakstura (saka par cilvēku)
mīksts kā sūds gļēvs; bez mugurkaula (saka par cilvēku)
milda pieclatnieks
mīlīt! pārsteiguma izsauciens; divdomīga uzruna
minna, minniņa meitene; draudzene; skat.: fida; džude
mirklītis skat.: noraut mirklīti
mironis 1. nepatīkama persona; 2. cilvēks, kas nereaģē uz vidi, piem.: iet kā dzīvais mironis
miroņbībele 
vājš, izdilis cilvēks 
mironpirdinātājs 
cilvēks, kas nenormāli interesējas par mirušiem
miroņpirksts 
vējā žvēts sieriņš; skat.: knapsieriņš 
misēt 
netrāpīt; nokavēt; izjust kā trūkumu
miskaste [mizkaste]
atkritumu tvertne
miš-maš
 maisījums; skat.: kiš-miš
mišūgen
 viegls prātā; apdullis; skat.: bļem-bļem
mišungs 
maisījums
mitriķis 
1. uzgrieznis; skat.: muturs; 2. spējīgs cilvēks
mī un žē! 
pārsteiguma vai vaimanu izsauciens
mīzt pret vēju
 darīt kaut ko ačgārni ar sliktām sekām
mocītis [mocīts] 
motocikls
moins!
 labrīt! sveiks!
mollīgs 
paresns; noēdies
mongrelis
 1. jauktenis; 2. nepatīkama persona
mopsis
 l. apaļīgs suns vai bērns; 2. neapķērīgs cilvēks; dūmi!
morāliskais 
depresija; sirdsapziņas pārmetumi; skat.: melnais
mordaks
 cilvēks, kam ir riebīga izskata seja
moška [mošk] 
varbūt
mozēt
 izjokot; kaitināt; nerrot
mudulis 
neparasta izdarība vai notikums, piem.: tādi muduļi vēl nav redzēti 
mufe 
roku sildāmais 
mūjābels 
nejēga; skat.: duraks
mūlis 
stūrgalvis 
muļķa desa 
muļķis; ģeķis
muļķis skat.: neķer muļķus!
munsturēt 
krāmēties; mēģināt izlabot lietas 
munsturs [musturs] 
interesants notikums; skat.: gājiens 
murmulēt 
murmināt; neskaidri runāt 
murmulis 
1. nejēga; 2. cilvēks, kas nesakarīgi runā 
musīši 
muskuļi 
mušīt 
spaidīt un mīlēt
mušpapīrs skat.: noķert uz mušpapīra 
mutere 
māte 
muturs 
uzgrieznis 
muzikantu gaļa
 gaļas receklis 
mužiks 
zemnieks
maģis– magnetofons. Mans maģis vairs neskan. (LV)
mālēties– krāsoties. Mālējies ašāk, ejam uz diseni! (OAĢ)
maukt– sist. Kā es maucu, tā šis gar zemi! (LP) - braukt. Sēdīsimies uz moča un mauksim! (OAĢ)
memļaks– mīkstmiesis. Tas piena puika gan ir memļaks! (LV)
mentene– policijas iecirknis. Osi atkal aizveda uz menteni. (LV)
mersis– mersedes. Viņš laikam biezais, jo brauc ar mersi. (OAĢ)
mikas – mājas. Sestdien braukšu uz mikām. (OAĢ)
mikiņš– mājas darbiņš. Šodien mikiņu neuzdeva. (OĢ)
mīkstais – gļēvulis. Viņam bail no tevis. Viņš ir mīkstais. (LV)
minerālītis – minerālūdens. Dzert gribu, derētu minerālītis.(OAĢ)
minka – mīlīga meitene. Bēčos ir viena forša minka. (LV)
misene– skaistuma karaliene. Šovakar TV rādīs miseņu konkursu. (LP) - atkritumu tvertne. Iemet papīru misenē! (LV)
mobiļņiks– mobīlais telefons. Teātrī mobiļņiks jāizslēdz. (OAĢ)
mocis– motocikls. Tev ir jauns mocis? Pavizināsi? (OAĢ)
močīt– sist. Pie bāriņa mūsu Garo močīja. (LV)
mopiņš – mopēds. Tikai sīkie ar mopiņu grib braukt. (LV)
moskābelis– moskvičs. Man labs arī moskābelis. Ka tik ripo! (OAĢ)
moška– varbūt. Es, moška, aiziešu pie tevis šovakar. (LV)
muča – māte. Muča mani nelaidīs uz diseni. (LV)
mudaks– muļķis. Es stāvu un klusēju kā tāds mudaks. (LV)
multene – multifikācijas filma. Velniņi ir jauka multene! (LV)
murmulis– augumā nepadevies, uzbāzīgs muļķis. Ei, murmuli, netraucē mūs! (LV)
musari– atkritumi. Te visādi musari uz grīdas. (LP)
musarņiks – atkritumu tvertne. Neliec serdes somā! Tā nav nekāds musarņiks! (LP)
mutere– māte. Vai tava mutere vakarā būs mājās? (LP)
musīši – muskuļi. Brālis trenējas, un viņam jau pamatīgi musīši. (LV)
muzons– mūzika. Izslēdz radio! Es šo muzonu neciešu! (OAĢ)
mužiks– lauķis. Tur tam mužikam ir tīri stilīga futbolka. (LV) N burts nāburgs kaimiņš
naciķis nacionālsociālists
nagāns 
uzstājīga persona
nagla acīga, izdarīga persona; skat.: nazis
nags 
talants; ķēriens
nagu maucējs skopulis; skat.: rīkļu rāvējs
nagus smērēt 1. piesavināties; 2. nevajadzīgi iejaukties
nagu vecis 
skopulis; skat.: nagu maucējs
naliķis prasts alkoholisks dzēriens
nāsis skat.: ieraut nāsīs
našķoties lakstoties
nāve 
nelaime; apgrūtinājums, piem.: viņš man ir apnicis līdz nāvei
nāvei no rīkles skat.: izraut nāvei no rīkles
nāvīgi 
vareni; ļoti; skat.: baigi
nazenes [naženes] l. garas slidas; 2. bikses ar asi iegludinātām vīlēm
nazisizdarīga persona; skat.: nagla
ne asaku! 
laba vēlējums makšķerniekam
nečivini! nerunā!
nedziedāt 1. būt mirušam; 2. būt apspiestam, piem.: tu, putniņ, ilgi vairs nedziedāsi 
nedziedi! 
nerunā!
negabals slikts uzvedums, priekšnesums vai rakstu darbs 
nekasies!
 nekašķējies! nevilcinies! 
nekrīt! 
nekas nebūs! neko nedabūs! 
nekukā! [ņekukū!] 
nekas! nekas nebūs! neko nedabūsi!
nekulturņiks 
prasts, neizglītots cilvēks; skat.: svoločs 
neķer mailītes! 
nemuļķojies! skat.: neķer muļķus! 
neķer muļķus! 
nemeklē lētticīgos! 
nepīkstēt 
1. nerunāt; 2. būt mirušam; skat.: nedziedāt 
neraža 
nelaime; skat.: netrefers 
netrefers 
neizdošanās; nelaime; skat.: neraža 
nevarēt pārspļaut pār lūpu 
būt ļoti nevarīgam; būt nogurušam
ne vella! [ne velna!]
 nekas! tā nav! tā nebūs!
niķis 
niķīga persona 
niķu polis 
gražīgs cilvēks (parasti bērns)
ninkampūps [ninkompūps]
 muļķis; nezinis
ninna
 dzēriens (bērniem)
ninnāt 
dzert
no augstā plaukta 
vērtīgs; dārgs
nobērt šlagu 
izrāt; nokritizēt
nobirstēt 
skat.: nosukāt 
nobloķēt 
apturēt; kavēt; nosegt (piem. sportā); skat.: bloķēt
nocollēt 
nozagt
nodot žaru 
sabārt
noenkuroties 
apmesties uz ilgāku laiku
noēst
 aprunāt; nopelt; noķengāt; kaitēt
nofenderēt 
nozagt
nofiksēt 
nokārtot
nofīrēt 
nobīdīt; nolikvidēt; skat.: nošībēt
noformēties 
sagatavoties; sakārtoties
nogatavojies 
piedzēries; skat.: švunkā
nogruntēties 
novietoties; ieņemt vietu; skat.: noenkuroties
nogrūst rūsu 
skat: drātēt
noiet no sliedēm
 1. izgāzties; 2. novirzīties sānis (sarunā,darbā)
nokantēt brūtgānu 
atņemt saderināto 
nokantēt brūti
 atņemt saderināto 
noklārēties 
atskurbt; noskaidroties 
noklāt 
izskaidrot
noklāt kā palagu
 ļoti labi izskaidrot
nokosties 
atteikties spēlēt, kaut arī kārtis ir labas 
nokrākties 
nogulēties 
nokrejot
 paņemt labāko 
nokristīt 
sabārt
nokrist uz pakaļas 
būt nepatīkami pārsteigtam 
noķellēties 
nosmērēties; skat.: nošmulēties 
noķert 
dabūt, piem.: noķert iesnas; skat.: notrāpīt 
noķert uz mušpapīra 
apvest ap stūri; viegli piemānīt
nolādēts ar vienu aci! 
nepatikas vai sašutuma izsauciens; skat.: sasodīts ar vienu aci!
nolaist asti 
pazemoties; nokaunēties; skat.: nolaist ausis
nolaist ausi s
kļūt pazemīgam; apkaunēties 
nolaist ūdeni 
mīzt; skat.: piesiet zirgu 
nolasīt lekciju
 sabārt; skat.: sprediķot
nolēmēts 
nekustīgs; nevarīgs 
nolīferēt 
1. pārdot; skat.: andelēt; 2. nogādāt 
nolikt kuli 
skat.: nogrūst rūsu 
nolikt ķelli 
nomirt
nolikt šķipeli 
nomirt; skat.: atstiept pedāļus 
nolikvidēt 
1. iznīcināt; 2. pārdot 
nolūzt
 aizmigt dzērumā vai nogurumā 
nomazgāt kā bērnu 
apkrāpt; skat.: aptīrīt 
nomesties 
piesēsties 
nomest ogu
 piedzerties 
nomožīt 
netrāpīt; palaist garām izdevību 
nopečkāt [nopeckāt]
 nosmērēt 
nopļaut 
iznīcināt; nonāvēt, piem.: nopļaut ar ložmetēju; skat.: noslaucīt
noprovēt 
nogaršot
nopucēt
 1. apēst; skat.: notīrīt; 2. nospodrināt 
nopulēt 
apēst 
nopurgāt 
nevīžības dēļ palaist garām izdevību; skat.: salaist dēlī
noraustīties 
nobaidīties
noraut
 sist; piem.: noraut pa aci
norauties 1. ciest nepatikšanas, piem.: norauties biržā; 2: tikt piekautam, piem.: norauties pa purnu
noraut mirklīti nosnausties; nogulēties
noraut zobu pirst
norazierēt
 1. nozagt; 2. noārdīt; demolēt; skat.: noslaucīt 
noreģistrēties 
pierakstīties; nodot personiskus datus iestādē noreģistrēties skat.: iet noreģistrēties
noskalpēt
 iegūt augstu cenu; izspiest augstu cenu 
noskriet no sliedēm
 noiet no ceļa; neizdoties 
noslaucīt 
1. noārdīt; izdemolēt; izbumbot (karā); 2. noēst; apēst
noslaukt
 apkrāpt; apzagt; skat.: notīrīt
nospļauties 
izrādīt vienaldzību, nicību, piem.: par viņauzskatiem var nospļauties 
nosprāgt 
nomirt
nostellēt 
noregulēt; nostādīt, piem.: nostellēt pulksteni 
nostrādāt ar glanci 
lieliski veikt
nosukāt
 skat.: drātēt 
nosūkt 
izmantot kādu; skat.: aptīrīt 
nosvētīt 
norāt
nosvīst 
aiziet; pazust; skat.: paņemt fraku 
nošālējies 
noskumis; bēdīgs
nošaut šķībi 
kļūdīties
nošībēt nostumt; nolikt pie malas
nosmulēties nosmērēties; notraipīties
nošmurgāties 1. nosmērēties; notraipīties; 2, nosist laiku, piem.: es šodien tāpat vien nošmurgājos
nošpikot nokopēt; noskatīties eksāmenā
noštimmēt noskaņot
note vajadzība, piem.: liela note nav to darīt
notīrīt 1. apzagt; apkrāpt; 2. apēst
notrāpīt 1. dabūt; skat.: trāpīt; 2. būt pareizā vietā vai laikā
notruhņīties [notrukņīties] nobīties; skat.: noraustīties
noziedēt neuzkrītoši aiziet; nozust; skat.: nosvīst
nozūmēt noslēpt; likvidēt
nožāvēt palaist garām izdevību
nožņaugt 1. veikt, piem.: šo lielo darbu beidzot nožnaudzām; 2. skopoties, piem.: viņš nožņaudzpat peniņu 
nūģis
 nenovīdīgs cilvēks; sīkstulis; skat.: krampisnu moin! pārsteiguma izsauciens
nafig– kāpēc gan, kaķim zem astes. Nafig man vajag tava padoma! (LV)
naģene– nagu laka. Es gribu violetu naģeni. (OĢ)
nahaļavu– slikti, pavirši. Kontroldarbu uzrakstīju nahaļavu. (LV)
narkašs– narkomāns. Tavā rajonā esot daudz narkašu. (LV)
nolūzt– aizmigt. Es lasīju, kamēr nolūzu. (LV) - līdz nemaņai piedzerties. Viņi dzēra, kamēr nolūza. (LV)
noplaukt – nozust. Otis atkal noplauka no matenes. (LV)
norakt– sodīt, norakstīt kā nederīgu. Brāļuks mani nenoraks. (LV)
norauties – dabūt rājienu, pērienu. Pēc disenes es mājās pamatīgi norāvos. (LP)
noraut uz acīm – nokrist. Barjerās es atkal norāvu uz acīm. (OAĢ)
nostreļīt – palūgt, izmangot. Vai drīkst tev nostreļīt košļeni? (LV)
novelcenes– uzlīmes. Nopirku košļeni ar novelcenēm. (LP)
nožauties– pakrist. Man paslīdēja kāja, un es nožāvos. (LV) Ņ burts ņekukū! [nekukā] nekas! nekas nebūs! neko nedabūs! 
ņemt ar pliku roku
 kādu viegli pieveikt
ņemt fraku bēgt
ņemt fugu bēgt; skat: paņemt vagu
ņemt pie dziesmas 1. apcietināt; 2. žņaugt
ņemt pie krāga
 sagrābt; apcietināt
ņemt pie rīkles
 apdraudēt dzīvību; apcietināt; skat.: paņemt pie dziesmasņurka lēciens ūdenī; skat.: mest ņurku
ņužņiks ateja; skat.: savoja; tuška
ņirgt– smieties. Izstāstīju savu versiju, un visi ņirdza kā traki. (LV)
ņurkot– nirt. Peldēt protu, bet ņurkot – ne. (OAĢ)
ņuņņas – purns. Ka nedabū pa ņuņņām! (OAĢ) O burts obers viesmīlis
odieris smarža
oficieris 
virsnieks
oga dzeršana; labs alkoholisks dzēriens; skat.: iemest ogu
okē! 
labi! kārtībā!
okstiņš
 (patskanis o kā vārdā horizonts) cieta platmale
okstiņš [oksts] (patskanis o kā vārdā logs) zinkāris
olalā! izbrīnās izsauciens
olas pauti; skat.: bumbas
omamma
 vecāmāte
onkulis1. tēvocis; 2. vīrieti
ontlīgs kārtīgs; pamatīgs
opapsvecaistēvs
opera stāsts; skat.: cita opera
operēt veikli rīkoties
opulents cienīga, miesās apaļīga persona
ordnungs kārtība
oriņi 1. ausis; 2. auskari
ozītis [ozis] austrālietis
okei– labi. Okei, es pievienojos! (LV)
olrait– viss kārtībā. Olrait! Rēķinām tālāk! (LV)
ofic– noteikti, tiešām. Ofic – rīt tiekamies. (LP) P burts pa banku par visu naudu (parasti kāršu spēlē)
pacelt asti 
lielīties
padarīšana iekārta; notikums; skat.: uzrikte
pa dēli gludi; bez traucējumiem, piem.: iet kā pa dēli
pa diegu skat.: laisties pa diegu 
padirslis [padirsnis, padirsenis]
 sēdeklis
padirst 
pazaudēt
padot 1. piespēlēt bumbu sportā; skat.: barot; 2. ļaut drātēt
padot roku palīdzēt
pa drāti skat.: kā pa drāti 
pa dullo
 1. pa galvu (sist vai dabūt); 2. neapdomīgi; skat.: uz dullo
pagāns! nicinošs izsauciens, piem.: ak tu pagāns!
pagasta kuilis donžuāns; pavedējs
pagones kareivja uniformas uzpleči
pagrūst pazaudēt, piem.: mēs šoreiz pagrūdām basketbolā
paģērēt uzstājīgi pieprasīt
paika ēdiens; uzturs
paikot ēst; skat.: sist pa bunkuru
paka
 guļasvieta; skat.: likties uz paku
pakaļa skat: līst pakaļā; piemest pakaļu; pie pakaļas! uguns pie pakaļas
pāksts 
ūksme; skat.: sist pa pāksti
pa kūša tiesu
 ļoti tuvu mērķim; gandrīz; skat.: pa mata tiesu 
paķert 
piemānīt; izjokot
paķert uz asītī 
pavizināt
paķert uz mušpapīra piemānīt; izjokot
paķert uz stangas pavizināt ar divriteni
pāķis aprobežots cilvēks; skat.: jefiņš
palikt bez desām aizraujoši, histēriski smieties
palikt bez iekšām aizraujoši, histēriski smieties
paltraks [faltraks] ķitelis; apmetnis
pa mata tiesu tik tikko; līdz ar nagiem
pa mello [pa melno] izdarīt vai nopirkt kaut ko nelegāli
pamīlija [famīlija] ģimene
pampt
 gulēt; skat.: šņākt
pancers
 tanks
panks pārmoderns jaunietis; skat.: bodžijs; hipijs
pankūka resna, izplūdusi sieviete
pankūka skat.: kā pankūka
paņemt aiz iekavām pratināt; apcietināt
paņemt aiz oriņiem sabārt; paraut aiz auss (parasti bērnu)
paņemt fraku 
aizbēgt; bēgt; skat.: piesist pēdu
paņemt fugu 
bēgt; skat.: paņemt vagu; paņemt fraku
paņemt pie dziesmas 
1. apcietināt; 2. žņaugt
paņemt uz asīti 
vizināt; skat.: paķert uz asīti
paņemt uz zoba
 izjokot; zobot
paņemt vagu aizbēgt; skat.: piesist pēdu
pa-pa 
pagaidi
pa pliko 
kails; piem.: peldēt pa pliko
paps [papa, papus] tēvs
pa purna tiesu
 tik tikko; līdz ar nagiem; skat: pa mata tiesu
paraut 
1. paņemt līdzi; 2. sajūsmināt
paraut fraku
 bēgt; skat.: paņemt fraku
paraut fugu bēgt; skat.: paņemt vagu
paraut gaisā 
atstāt neziņā
paraut līdzi 
1. paņemt līdzi; 2. sajūsmināt
pardon!atvainojos!
parikte
1. iekārta; sakārtojums; skat: uzrikte; 2. kaut kāds aparāts; ierīce 
parķis
 skat: plēst parki 
par mati, par visu mati 
uzstājīgi; neatlaidīgi, piem.: viņš grib nākt par visu mati 
pārsiet zirgu 
mīzt; skat: piesiet zirgu 
pārtrūkst dziesma 
1. nomirst; skat: nolikt ķelli; 2. pārtrauc runāt aiz samulsuma 
pārtrūkst filma 
zaudē samaņu; skat: nolūzt 
pārtrūkst lenta 
prāts aptumšojas; zaudē apziņu (dzērumā) 
pa visu banku 
likt visu uz spēli; par visu naudu 
pasēt 
1. noderēt; 2. laist garām kārtu kāršu spēlē 
pastroika 
iekārta; skat.: uzrikte 
pašaut priekšā 
1. traucēt; kavēt; 2. vērst kāda uzmanību uz kaut ko
pa tīro! nav vairs! nav nekas vairs palicis! 
pa tumšo
 1. paslepus; nelegāli; skat.: pa mello 2. pieteikt spēli iepriekš neapskatot kārtis
pautiņu svētki
 Lieldienas
pāvs
 iedomīgs cilvēks
pa zaķi braukt bez biļetes
pazust kokos 
aizbēgt; skat: nosvīst
pažarnieki 
ugunsdzēsēji
pažars ugunsgrēks
pē! izsauciens, kas apzīmē netīrību vai nepatiku; skat.: fui!
pēc plāna un grafikas sistemātiski un kārtīgi; pēc noteikumiem
pečka krāsns
pečkāt ķepēt; smērēt
pedāļi kājas; skat: atstiept pedāļus
pedāļi gaisā miris; sprādzis
pederasts homoseksuāls vīrietis; skat: pufters
pedere [federe] atspere
pedere skat: dot pa pederi; uzdot pa pederi
pekas gaisā miris; sprādzis
pekele1. apgrūtinājums; 2. manta; sainis
pelīte mīļa, intīma draudzene
penga [ģenga] nauda; skat: rubulis
peniņš [feniņš] sīknaudas gabals
perēklis1. netīra vieta; 2. izspūrusi frizūra; 3. vieta kur veido sazvērestību
perša dzejolis; pantiņš
perve krāsa
pervēt krāsot; nemākulīgi gleznot; skat: ķellēt; mālēt
pervēties kosmētiski krāsoties; skat: smiņķēties
pervēt vaļā enerģiski iesākt
peška
 1. galva; 2. bandinieks šahā
pička [picka] pika
pičpaunā pikpaunā
piču-paču 1. plunčāties pa ūdeni; 2. nest uz muguras (parasti bērnu)
pidrikis svaidīga, nenosvērta persona; skat: jefiņš
piebraukt pielabināties
piebremzē! lēnāk! uzmanies!
piebremzēt kļūt lēnākam
piecas pāri elkonim zobošanās par pulksteņa laiku
pieci pirksti un drusku bailes nozagt (atbilde jautājamam: "Cik maksāja?") 
piecirst 
droši tuvoties; amizēties, piem.: viņš piecirta meitenei; skat.: piesist soroku
piedirst piemānīt; apmānīt; skat.: piejāt
piedot gāzi braukt ātrāk
piedrākelēties uzbāzties; piesisties par draugu; skat.: piešūties 
piedrātēt 
1. piezvanīt pa tālruni; skat.: piegriezt pa drāti; 2. piemānīt
piegriezt 
piezvanīt pa tālruni
piegriezt pa drāti piezvanīt pa tālruni; skat.: piedrātēt
piegriezt skrūvi brīdināt; radīt grūtākus apstākļus; skat.: pievilkt skrūvi
piejāt piemānīt; apmānīt
piekantēties uzņemt draudzīgas attiecības
piekārt bumbu uzvelt vainu; uzlikt pienākumu
pielacies piedzēries
pielādēties 
pieēsties; pārēsties
pielakties piedzerties; skat.: piemesties
pielekt l. atcerēties; ienākt prātā; 2. motoram iedarboties, piem.: motors pielēca pēc ilgas kurbulēšanas
pielieties piedzerties; skat.: piemālēties; piemesties
pielikt pie dēļa apsūdzēt
pieļurbāties piedzerties
piemālēties piedzerties; skat.: piemesties; piesūkties
piemesties piedzerties
piemest pakaļu apsēsties
pienaglot pierādīt vainu; saukt pie atbildības, piem.: viņu beidzot pienagloja par likuma pārkāpšanu
piena puika zaļš, nepiedzīvojis puika
pienotava lielas sievietes krūtis
pieņemties dzīvsvarā nobaroties; kļūt resnam
pieņemties miesās nobaroties; kļūt resnam
pie pakaļas!vienalga! skat.: štrunts!
piepasēt pielāgot; noderēt; piem.: šis rāmis piepas bildei
piepļumpāties piedzerties
piesiet bumbu uzvelt vainu, atbildību
piesiet dūšu 1. uzēst; 2. iedzert alkoholu
piesieties uzbāzties; meklēt vainu vai strīdu
piesiet lietu
 turēt pie atbildības 
piesiet zirgu 
mīzt
piesist
 uzvarēt spēlē
piesist pēdu 
aizbēgt; aiziet; skat.: paņemt fraku; paņemt vagu
piesist soroku 
amizēties; flirtēt
piespēlēt padot; iedot
piespert pieliet; pielikt klāt
pistongas
 papīra lentā veidoti spridzekļi rotaļu ieročiem
piesūkties piedzerties; skat.: pielakties; piemālēties
piešaut pienaglot; piekniedēt; piespraust
piešauties l. tuvināties mērķim; iemanīties; 2. piedzerties skat.: piemesties
piešaut klāt 
pieliet; skat.: piešpricēt
piešeibēt padot; skat.: piespēlēt
piešībēt [piešīberēt] iedot; padot; piegādāt; piestumt
piešlīherēties glaimojoši pielīst; pielabināties
piešļūkt1. pielīst; 2. amizēties; skat.: piesist soroku
piešļurkāties [piešļurpāties] piedzerties
piešņākt apkrāpt; piemānīt
piešprice alkohola atšķaidījums, piem.: "Lūdzu, šņabi ar limonādes piešprici.
piešpricēt 
1. pieliet klāt šņabi; skat.: piespert; piešaut; 
piešaut klāt
; 2. pielikt klāt naudu
pieštopēties pieēsties
piešūt bārdu 1. pievilt; 2. uzvelt pienākumu vai atbildību
piešūties uzbāzties; skat.: piedrākelēties
piešvunkāties piedzerties; skat.: piemālēties; piemesties
pietempties piedzerties
pie vella! [pie velna!] vienalga!
pievilkt skrūvi brīdināt; radīt grūtākus apstākļus
pigoriņi joki
pijole vijole
piķēt iet virsū; uzņemt virzienu
pikopello ļoti labi; viss kārtībā
pīkstēt sūdzēties
pīlītes meli
pilnā [pillā, pilis, pilns] piedzēries
pilns kā maks
 piedzēries
pilns kā zābaks
 piedzēries
pilns kā zeķe
 piedzēries
pimbers [fimbers]
 skolas atzīme 5
pindzele
 1. tūļa; 2. meitene (nievājoši)
pindzelēties
 1. tūļāties; skat.: piņkerēties; 2. kosmētiski krāsoties
pingpongs
 galda teniss; skat.: piņķene 
pinkšķu Līze
 raudulīga sieviete 
piņģerots
 1. šuvējas uzpirkstenis; 2. degvīna glāzīte
piņkene galda teniss; skat.: pingpongs
piņkerēties tūļāties; skat.: čakarēties
piņķerīgs komplicēts
piņķēties tūļāties; skat.: pindzelēties
piparbode veikaliņš; mazs uzņēmums
piparoti joki divdomīgi joki
pipars drosme; uzņēmība, piem.: tam puikam ir pipars
pīpēdams viegli; bez uztraukuma; skat.: svilpodams
pīpēt rupmaizi pirst; skat: raut zobu
pirdaks drebulīga, nenosvērta persona
pirdiens nervozētājs; tāds, kas baiļojas; skat.: kā pirdiens uz pannas
pirkt par poļu naudu zagt
piskars [fiskars] nazis; skat.:mesers
placis laukums; vieta
plate liekie zobi
plātīzers lielībnieks
pleķis [fleķis] 1.traips; 2. zemes gabaliņš
plenderēt klaiņot; slaistīties, uzdzīvot
plenderis 1. plencis; slaists; skat.: fleders; 2. mantas izšķērdētājs
plēst parķi
 pirst; skat.: raut zobu
plēšas
 1. plaušas; 2. akordeons
pleška [pļeška] pliks pauris
pletēt 1. gludināt; 2. ātri braukt vai skriet
pletīzers
 gludeklis
plēve
 1. nepatīkama persona; skat.: āda; 2. lietus mētelis
plivināties
 vazāties; laiku kavēt
plonka
 lēts vīns
plosts
 žūpošana
ploška
 plakana svece trauciņā
plurķis
 tapa; maza lietiņa; sastāvdaļa
pļāpūdens
 alkoholisks dzēriens
pjecka
 traips; izplūdums; pusškidra čupa
pļeckāt
 smērēt; traipīt; nemākulīgi krāsot vai mūrēt
pļeška [pleška]
 pliks pauris
pļitot [bļitot]
 skriet
pļočka
 1. slikts, neizdevies ēdiens; 2. slampa
pļornīca 
seja
pļorza [pļoza]
 nicinošs apzīmējums sievietei
pļozere
 seja
pļuktvaseris [fļuhtvaseris]
 augļūdens; limonāde
pļumpēt pļēgurot; dzert
pļurināties
 tūļāties; bezmērķīgi darboties
pļurkšķēt [pļurkstēt]
 muldēt; runāt muļķības
pļurkt! [bļurkt!]
 nekas!
pļurza
 slikts dzēriens vai zupa
pļurzaki
 veci kankari; nekārtīgas drēbes
pļurzāt dzert
pļūtīt