- Nesen, brienot pa google.translate resursiem, meklējot ko palasīt pa reliģioziskam vai pragmātiskām prognozēm par nākotni. Uzgāju rakstus par John Titor, kas ir pseidomīns viņu varonim, kas ir no nākotnes 2036 un devās uz 1975, lai izlabotu Unix kļūdu un glābtu savupasauli, pabijis 2000 un 2001, bet man atgādināja astoņus gadu vecu sapni - vīziju.
Un ne ta sapnis, ne ta balsis, bet it kā stāstu ar bildēm, es pats sev izstāstu.
Stāsts īsumā - drīz Latvijā iestāsie grūti laiki, un mirs Šķēle, un tas būs atskaites punkts lai doties prom ... kā izvairītos no vēl lielākām briesmām.
No sākuma domāju, ka mirs no lodes, bet tad visu kārtīgi apdomājot ... sapratu ka nāve būs negaidīta, bet tas var būt jebkas, vēzis, inde, autokatastrofa vai kāda cita nopelnīta nāve.
Un tad būs jāņem līdzi trīs draugi, Gun..., kas toreiz nebija kristietis, bet tagad ir, In..., kas toreiz bija precējies un ar bērnu, un domāju: "viņš, taču, nevarēs". Bet trešo, maza pauze (...), es ne redzēju, ne zinu vārdu.
Jādodas uz ostu, pēc bildes, it kā putna lidojuma, varētu būt viena no Kale līdz Harlema. Ies kuģis, laikam tiekai kravas, uz Jaunzēlandi, un būs jāstājas darbā un jauzdodas par mūkiem - kristiešiem :) , "kas uzņems mūs, tam svētīts ceļš" ... laikam šie vārdi palīdzēs.
Bet Jaunzēlande ... vai pasaule bruks un plīsīs, bet drošākas vietas neatrast.
Šo ziņu - sapni es draugiem toreiz darīju zināmu, un ja kas notiks, plāns jau gatavs.
- Bet John Titor stāstus lasot aizdomājos: Ja Ādams un Ieva dzīvoja 1000 gadus, tad pasaule nelaboja kļūdas un dzīve bija visa. Bet pirmajai paudzei jau tikai 600 gadi, gandrīz katra diena jālabo. Otrajai paudzei 400 gadi, kas vārāk nekā divi labojumi dienā. Bet tagad pasauli labo desmit reizes dienā, tāpēc arī dzīvo 100 gadus. Dažas naktis es nosapņoju 10 sapņus, dažādus, un man paliek ērmoti, vai arī bērnībā nosapņoju ka nedēļu es eju uz skolu, ar visu ceļu, ēdamo, un sapņiem ... un piecelies, pat nezini sapnis vai realitāte.
